Vai tiesības nosaka atbildību?
Vestboro baptistu draudzes polemika ir izraisījusi nopietnas bažas par protestēšanu un vārda brīvību. Pretrunu centrā ir pirmās grozījumu tiesības protestēt ar naidpilnām zīmēm militārās bērēs. Šīs zīmes lasāmas kā tādas: “Dievs ienīst mirušos karavīrus”, “Dievs ienīst fungus”, un vājprātīgais saraksts turpinās.

Kaut arī daudzi nepiekrīt viņu protestu veidam un kontekstam, daži uztraucas, ka, ja mēs atņemsim viņiem tiesības demonstrēt vārda brīvību ..., ka citām protesta grupām un aktīvistiem draud briesmas, ka viņi nevarēs izmantot savas tiesības uz runas brīvību. Vai tas nozīmē, ka Tējas puse varētu zaudēt tiesības demonstrēt?

Es piekrītu, ka šeit ir smalka līnija. Vienā pusē nevar precīzi izvēlēties, kurš var izteikt savu vārda brīvību, bet, no otras puses, vai tas ļautu pateikt naidīgas un sāpīgas lietas? Kad pirmais grozījums tika uzrakstīts, tas nebija pamatots ar konkrētiem runas veidiem. Tās pamatā bija visa runa.

Tāpēc mans vienīgais loģiskais arguments šeit ir šāds jautājums: vai tiesības nosaka atbildību? Tikai tāpēc, ka kaut kas ir tiesības, vai tas padara to par atbildīgu lietu? Protams, šiem “baznīcas” apmeklētājiem ir tiesības izteikt, kā viņi jūtas. Viņi var ticēt visiem, ko vēlas, lai Dievs ienīst karavīrus (kaut arī es zinu savādāk), bet vai tas nozīmē, ka viņiem nav pienākuma vismaz izteikt viņus tādā veidā, kas vēl vairāk nesāp skumjošo ģimeni un draugus?

Vai karavīra bēres nav precīzi viņu tiesību atspoguļojums, lai pat apkopotu un piketu viņu naidpilnās zīmes?

Esmu iemācījusies pieņemt, ka viņu prāta maiņa ir maz ticama. Acīmredzot naids un maldināšana viņu prātos ir aprakti dziļi. Bet es atgriežos pie sava jautājuma, vai tiesības nosaka atbildību?

Tā cēlonis ir citi strīdi, piemēram, mošejas celtniecība netālu no Ground Zero. Jā, tās ir viņu tiesības, bet vai tās ir atbildīgas? Tieši tādos jautājumos kā mums patiešām ir dziļi jāraustās un jāuzdod sev šis jautājums.

Es domāju, ka tiesības Amerikā tiek ļaunprātīgi izmantotas, ja tās tiek izmantotas aizskaroši un naidīgi. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka to nedomāja mūsu dibinātāji. Jūs varat domāt par visām naidpilnajām lietām, kuras vēlaties, bet tas nedod jums tiesības ievērot kādu dienu, kad jūs skumjat.

Es uzskatu, ka ar mūsu tiesībām nāk atbildība, un mēs labāk sākam pārliecināties, ka abas līnijas ir savstarpēji savienotas.

Video Instrukcijas: Gunta Ozoliņa. Pienākumi-Tiesības-Atbildība (Maijs 2024).