Narkomānija un AA

• Aprīlis 30, 2024

Lielākās daļas 12 pakāpju atveseļošanās grupu sanāksmju telpas (cilvēkus) parasti var raksturot kā nedraudošas, neizvērtējošas, godīgas, atvērtas un ērtas. Tāpēc mēs regulāri atgriežamies sanāksmēs, kuras mums atbilst šiem kritērijiem. Tomēr ir taisnība, ka šīs telpas ir pilnas ar cilvēkiem, kuri nav perfekti un nekad nebūs neatkarīgi no prāta ilguma. Tas ir arī fakts, ka mūsu nepilnība padara mūs līdzīgus visiem citiem Visumā, tāpēc ir gadījumi, kad sanāksmē notiek strīdi un tā kļūst par pretstatu nedraudošam, netiesājošam, godīgam, atvērtam un ērtam.

Viens no šādiem strīdiem rodas ik pa laikam, un kad tas notiek, tas izsauc diezgan lielu aizvainojumu. Vai narkomāniem vajadzētu apspriest savu atkarību AA sanāksmē? Vai AA sanāksmē būtu jādalās ar kādu citu atkarību? Mana pieredze (es nevaru runāt neviena cita vārdā) ir tā, ka ir divas atšķirīgas nometnes. Pirmais ir tas, ka absolūti nekādā gadījumā AA nedrīkst izmantot, lai apspriestu neko citu kā alkoholu. Parasti tas nāk no tiem, kurus mēs mīļi saucam par “vecajiem taimeriem”, kas nozīmē, ka viņiem ir diezgan daudz gadu prātīguma. Otrajai grupai ir viedoklis, ka tikmēr, kamēr jūs esat prātīgs, tas neko nemaina, no kā jūs esat atkarīgi. Es teiktu, ka tas ir vairākums, bet to ir grūti pateikt, jo tas ir klusāks par abām grupām.

Nesen bija runātājs, kurš tika uzaicināts uz AA funkciju, un būtībā viņa teiktais bija tāds, ka, ja jūs neesat alkoholiķis, jums nevajadzētu būt AA. Kāda sieviete to dalījās mūsu sanāksmē, jo bija diezgan sajukusi. Viņa patiešām nav alkoholiķe, bet ļaunprātīgi izmanto recepšu medikamentus, līdzīgi kā vairums no mums ļaunprātīgi lieto alkoholu. No otras puses, viņa teica, ka, ja viņa nolemtu dzert, viņa droši vien alkoholiski dzertu, un viņas konsultants rehabilitācijas laikā viņai teica, ka alkohols viņai ir tikpat liels kā narkotikas. Pēc reabilitācijas viņa izvēlējās apmeklēt AA sapulces, jo pieejamo bija daudz, viņa bija iejutusies reabilitācijas laikā, un AA bija milzīgs prāts. Tātad viņai tur nevajadzētu būt? Vai viņai nevajadzētu ļaut apgalvot, ka viņa ir atkarīgā, baidoties no sprieduma?

Bila W. un doktora Boba dienā alkoholisms bija vienkāršā cilvēka slimība. Tāpēc viņi izvēlas darīt visu iespējamo, lai palīdzētu alkoholiķiem atgūties. Viņi atrada risinājumu (augstāku spēku), kā arī izstrādāja ieteikumus, kā alkoholiķis varētu atgūties (t.i., Divpadsmit soļi). Tajos laikos noteikti bija narkotikas, jo īpaši aizlieguma rezultātā, bet alkohols joprojām bija “karalis”. Tomēr arī tad bija tādi “īstie” narkomāni, kuri bija gan alkoholiķi, gan narkomāni - ne mazākā mērā kā šodien. Ja viņi neatjaunojās AA, viņi, iespējams, neatguva. Pirmā dokumentētā narkomānu sanāksme notika tikai 1947. gadā, un grupai bija vairāki nosaukumi, pirms to sauca par Narkotiku anonīmu. Pirms nosaukuma izvēles organizācija AA bija devusi atļauju izmantot 12 soļus un 12 tradīcijas, taču tā nevarēja izmantot vārdu Anonīmi alkoholiķi.

Ideālā pasaulē nebūtu nekādu atkarību. Bet tā kā tas tā nav, vai tiešām ir kāda nozīme tam, kādu vielu jūs ieliekat ķermenī, lai garīgi un emocionāli mainītu sevi, lai noteiktu, kur meklēt palīdzību? Dievs, es ceru, ka nē! Vienīgā atšķirība starp narkotikām un alkoholu ir tā, ka alkohola pirkšana, ja esat pilngadīga, nav pretlikumīga. Narkotiku lietošana, iespējams, ir visaugstākā, kāda tā jebkad bijusi, un gados jaunāka un jaunāka. Daudzās jomās NA sanāksmju ir mazāk nekā AA sanāksmju, un dažās NA sanāksmju vispār nav. NA nav tik daudz “veco taimeru”, un dažiem cilvēkiem, kas viņiem jāzina, katrā sapulcē ir ļoti daudz prātīguma.

Pašlaik es apmeklēju tikšanos ar jaunu sieviešu grupu, kas ir vai nu atkarīgas, vai alkoholiķes / atkarīgas. Neviens nav tikai alkoholisks. Šis ir 2009. gads, un vairums jauniešu, kuriem vajadzīga palīdzība, pirmkārt, ir narkomāni, otrkārt, alkoholiķi, un, ja mums vajadzētu domāt, ka mēs paplestam roku un strādājam Divpadsmito soli, man personīgi ir vienalga, kāda ir viņu atkarība. Kad inde ir nonākusi ķermenī un cilvēks bez tā nevar dzīvot, vai tiešām ir svarīgi, kas tas ir? Es zinu, ka mani drīz aizved, bet, kad narkomāns lūdz mani sponsorēt, vai es saku nē? Vai arī es saku jā, bet jūs nevarat dalīties sanāksmē?
Galvenais, draugi, ir tas, ka es saprotu, ka AA sanāksme nedrīkst pārvērsties NA sanāksmē (un otrādi). Tāpēc ir divas organizācijas. Bet, ja narkomāns ir ērti un var atgūties AA, vai tad viņiem to nevajadzētu darīt, nebaidoties atvērt muti? Kā sānu josla es ļoti lepojos ar to, ka, izmantojot Steps, es varēju pārtraukt smēķēšanu. Liela atkarība! Bet es reti piekrītu šai uzvarai, jo kāds grupai “atgādinās”, ka šī ir AA sanāksme, un mēs pārrunājam tikai savu pieredzi ar alkoholu.

Tā kā vienmēr būs kāds, kurš ievēro stingrus standartus attiecībā uz to, kas būtu dalāms AA sanāksmē, un, ja jūs esat vairāk atkarīgais nekā alkoholiķis, šeit ir daži ieteikumi. Iepazīstiniet sevi kā alkoholiķi / atkarīgo, un, kad dalāties, jums nav jābūt konkrētam jautājumā par to, vai problēma bija alkohols vai narkotikas. Iepazīstiet cilvēkus dažādās sanāksmēs un atrodiet tos, kas visu laiku ļauj jums justies ērti. Rēķinu var aizpildīt mazas sieviešu vai vīriešu tikšanās. Nekad nepieņemiet lēmumu palikt prom no tikšanās, jo kāds liek jums justies neērti. Nedodiet nevienam šo spēku. Tu zaudē! Visbeidzot, ja jūs patiešām esat narkomāns un nekad nedzerat, jums vajadzētu mēģināt NA mēģināt, pieņemot, ka jums ir pieejama sanāksme.

Ko tu domā? Vai personai vajadzētu būt iespējai ērti dalīties pieredzē par narkotikām AA sanāksmē? Es mīlu AA. Tas izglāba manu dzīvību. Ja kāds no turienes cieš no jebkādas atkarības un viņam nepieciešama palīdzība, mana AA roka būs tur!

Namaste ”. Lai jūs varētu doties ceļojumā mierā un harmonijā.