Polijas Lieldienu svinības

• Maijs 5, 2024

Lieldienas Polijā parasti tiek svinētas kā brīvdienas - daudziem šķiet, ka tas ir vēl svarīgāks laika posms nekā Ziemassvētki. Tas ir laiks, ko upurē ģimenes, meditācijas un draudzes apmeklējumiem. Gadu gaitā Polijas iedzīvotāji tomēr kultivēja savas Lieldienu tradīcijas, kā arī ēdienus un receptes, kas dažkārt ir raksturīgi tikai konkrētiem valsts reģioniem vai ir vienkārši ģimenes tradīcijas, kuras mātes nodod savām meitām.
Neatkarīgi no reģiona, Lieldienu laikā katrā mājā atradīsiet cieti vārītas olas, jo tās ir dzīvības, auglības un cerības simbols. Lieldienu olas tomēr ir izrotātas - un gadu gaitā poļi ir radījuši dažāda veida šos izrotājumus. Tos var vienkārši iekrāsot, iepriekš pārklāt ar vasku vai pēc krāsošanas ieskrāpēt, daži cilvēki tos krāso, bet citi pielīmē uz tiem vilnas dzijas. Bez tam, dažos reģionos ir savi izsmalcināti olu rotājumu paraugi - daži no tiem kļuva par mākslas darbu, un visa Lieldienu gatavošanas darbība ir spēcīga ģimenes tradīcija.
Manā ģimenē nav mākslinieciski kvalificētu locekļu, tāpēc mūsu Lieldienu olas ir vienkāršas. Mēs tos vārām ūdenī ar lapām no sarkanā sīpola, kas liek tām iegūt sarkanīgu krāsu. Pēc tam mēs ņemam skuvekļa asmeni un uz tās ieskrāpējam dažādus modeļus - puķu puķes, Saimnieka attēlu vai vienkārši zīmi “Alleluja” (Hallelujah), kas apzīmē “Slavēsim Yah”.
Lieldienu olu gatavošana parasti notiek Lielajā piektdienā, jo sestdiena ir diena, kad priesteris svētī ēdienus, ko baznīcā atnes groziņos. Groziņu svētīšana notiek visās baznīcās parasti no rīta līdz pēcpusdienai. Starp ēdieniem, izņemot minētās olas, var atrast arī maizi, desas, saldumus, sāli vai Lieldienu simbolus (piemēram, zaķi, jēru vai vistu), kas izgatavoti no cukura, ģipša vai plastmasas. Grozi ir izrotāti ar boxtree zariem un pārklāti ar galdautu vai salveti (speciāli šim brīdim glabātu).
Starp tradicionālajiem ēdieniem, ko var atrast katrā poļu ģimenes mājā, ir rīvēti mārrutki, bietes sajauktas ar mārrutkiem vai “Babka Wielkanocna” (rauga kūka, kas dažreiz piepildīta ar rozīnēm, citi gardumi, un tās garša tiek pastiprināta ar apelsīna vai citrons).
Kad cilvēki, sākot no bērniem līdz senioriem, pulcējas Svētās sestdienas baznīcā, viņi gaida priestera atnākšanu un svētīs atvesto ēdienu. Priesteris visus groziņus apkaisa ar svētu ūdeni, un pēc tam pārtiku var nogādāt mājās, lai tradicionāli patērētu nākamajā svētdienā.
Protams, daudzas Lieldienu tradīcijas visā Polijā atšķiras, un dažreiz tās ietekmē citas tautības, kas dzīvoja attiecīgajos apgabalos. Dažos reģionos, piemēram, tradicionālā kūka ir Mazurek (plakana kūka, ko parasti izgatavo uz konditorejas izstrādājuma vai vafeles un pārklāj ar delikatesēm vai citām sastāvdaļām), un cilvēki slēpj olas no bērniem, lai viņiem būtu prieks tās meklēt. Neatkarīgi no nelielām tradīciju atšķirībām, visi poļi Lieldienu laikā sveic viens otru ar izteicienu “Wesolego Alleluja” (kas nozīmē “Happy Hallelujah”).

Video Instrukcijas: Rīgas Poļu vidusskolas 20 gadu jubilejas svinības | 18.12.2011 (Maijs 2024).