Pārlieku lielas izredzes - Jāņa O’Leary stāsts

• Maijs 4, 2024

Man nesen bija ārkārtas iespēja apmeklēt Džona O’Leary sagatavoto prezentāciju un palīdzēt tai uzstāties. Tas, ko es negaidīti redzēju, bija vairāk enerģijas, harizmas, gara un pozitīvas domāšanas, nekā es jebkad esmu redzējis, kā to rada viens cilvēks. Šis puisis mani aizbēdza no patiesās dzīves un cilvēku mīlestības, dzīvojot un izceļot ar pieredzi, kuru vairums cilvēku nekad nepārdzīvo.

Jāņa stāsts ir šāds ... Kad viņam bija deviņi gadi, viņam radās ideja, ka viņš gribētu redzēt, kas notiks, ja garāžā turēs liesmu benzīna kannai. Viņš zināja, ka nedomājāt kaut ko darīt, bet viņš vienmēr eksperimentēja un gribēja no pirmavotiem izjust, kas patiesībā varētu notikt. Viņam nebija ne mazākās nojausmas, ka benzīns ir tik viegli uzliesmojošs, un liesmas nonākšana pat tuvu teritorijai izraisīs plašu sprādzienu.

Tas tiešām bija milzīgs sprādziens. Viņš ar visu ķermeni liesmās bija izpūstas apmēram 20 pēdas pret sienu. Viņš bija tik nobijies, ka aizmirsa stop, drop and roll apmācību, lai izdzēstu liesmu. Diemžēl viņš visu laiku skrēja cauri garāžai un pēc tam caur māju, bet skrienot, tas tikai vairāk liesmoja.

Viņa vecāki tajā laikā nebija mājās, tikai viņa brālis un māsas. Viņa 11 gadus vecais brālis dzirdēja viņu kliedzam un nāca lejā, lai atrastu viņu uz uguns. Viņš tūlīt uzsita Jāni paklājā un pēc tam aizveda viņu ārā, lai pabeigtu visu liesmu izdzīšanu un piezvanītu pa tālruni 911. Jāņa mazā, 7 gadus vecā māsa uz sejas uzlēja tasi pēc tasītes ūdens, kas līdz tam laikam bija pilnīgi melna un apdegusi. .

Jānis parādīja attēlus, kāds viņš izskatījās neatliekamās palīdzības telpā. Tas bija slikti, ļoti, ļoti slikti. Džons tika sadedzināts uz 100% ķermeņa, un viņam tika dota mazāk nekā viena procenta iespējas izdzīvot pirmo nakti slimnīcā. Tomēr viņš teica mātei, ka vēlas dzīvot, un viņa māte atbildēja, ka viņam būs jāstrādā ļoti smagi, grūtāk nekā jebkad agrāk, un pēc tam nodot lietu dieva rokās. Tieši to izdarīja Jānis.

Viņa ķermenis pirmās nedēļas laikā četras reizes palielinājās par normālo izmēru, un pēc tam viņš vairākus mēnešus cieta slimnīcā ar vairākām operācijām, ādas transplantātiem un gadu terapiju. Džons beidza amputēt visus desmit pirkstus. Lieliski bija katrs Jāņa attēls, pat tie, kuriem galva bija sasieta ar galvu un rokām, viņš smaidīja. Ne tikai mazs smaids, bet arī liels, liels smaids… Tā cilvēka smaids, kurš patiesi priecājās būt dzīvs un saņemt vēl vienu iespēju dzīvot savu dzīvi.

Jānis turpināja savas ģimenes un draugu pamudinājumu un tikai patiesu patiesību un apņēmību pārvarēt savus izaicinājumus, pabeigt koledžu un kļūt par veiksmīgu biznesmeni, vīru, tēvu, profesionālo runātāju, kā arī kopienas aktīvistu un brīvprātīgo. Jāņa dzīve, kuru viņš ir radījis tīras traģēdijas dēļ, mums visiem atgādina, ka mēs varam sasniegt jebko, kas mums prātā.

Jānis dalās savās runās ar skolām, organizācijām un korporācijām visā valstī. Katra programma ir īpaši izstrādāta auditorijai, ar kuru viņš uzstājas. Varu jums pateikt, ka viņš bija sarīkojis istabu, kurā bija 72 studenti ar invaliditāti, kuriem ir mācīšanās invalīdi, visvairāk ar ADD, pilnībā iesaistījās un aizrāvās ar stundu garo runu. Parasti tur notiek čīkstēšana un kustēšanās, bet Jāņa stāsts bija tik aizkustinošs, tik motivējošs un sirdij tuvs, ka viņi tikai vēlējās dzirdēt vairāk no šī drausmīgā cilvēka.

Jāņa vecāki 2004. gadā publicēja grāmatu “Pārlieku lielas izredzes”, kurā aprakstīta visa ģimene, kā arī visa mīlestība un atbalsts, ko viņi saņēma Jāņa mazā eksperimenta rezultātā. Šī grāmata un saņemtā uzņemšana bija tas, kas Jānim ļāva sākt profesionālu uzstāšanos publiskās vietās. Šīs grāmatas un Jāņa vēlēšanās dalīties ar viņa ārkārtējiem izaicinājumiem un panākumiem dzīvē man ļāva satikt vispozitīvāko, laipno cilvēku, kādu man jebkad ir bijusi iespēja satikt. Tas brīdis, kad es viņu personīgi iepazīstināju ar viņu, un viņš satvēra manu roku ar abām rokām, lai kratītu, ir brīdis, kuru nekad neaizmirsīšu savā dzīvē. Tā ir atmiņa, kas man uzreiz atgādina, kādu diženumu var sasniegt pozitīvs prāts. Paldies no sirds Džons O’Leary.