Rinku Sen par nejaušo amerikāni
2009. gada 5. jūnijā man bija tas gods iztaujāt Rinku Senu - Lietišķo pētījumu centra prezidentu un izpilddirektoru, žurnāla “ColorLines” izdevēju un grāmatas “Nejaušais amerikānis: imigrācija un pilsonība globalizācijas laikmetā” autoru. Šajā, mūsu intervijas pirmajā segmentā, mēs runājām par reāliem cilvēkiem un starpgadījumiem, kas kalpoja par The Accidental American iedvesmu.

SG: Jūsu iepriekšējo grāmatu Stir It Up: Nodarbības sabiedrības organizēšanā un aizstāvēšanā pasūtīja kundzes fonds. Kā jūs nonācāt, lai rakstītu The Accidental American?

Rinku Sen: Faktiski abas grāmatas ir saistītas interesantā veidā.

[Jaunkundze. Pēc tam Sena paskaidroja, kā 2002. gada septembrī politiskais aktīvists un organizators Saru Džajaramens, kurš parādās abās grāmatās, uzaicināja viņu apmeklēt restorānu iespēju centru Ņujorkā, kur Džajaramanes kundze kalpoja par līdzdirektoru kopā ar Fekkaku Mamdūhu, kurš kļuva par filmas The Accidental American līdzautoru. Sen kundze tikās arī ar pārējiem centra darbiniekiem.]

Rinku Sen: Man uzreiz bija savienojums ar viņiem. Jūs varētu sajust, kā viņi ir emocionāli saistīti viens ar otru. Es mēģināju iemūžināt sajūtu grāmatā. Tie bija cilvēki, kuri kopā bija pārdzīvojuši kaut ko briesmīgu [pārcietuši draugu nāvi un zaudējuši darbu 2001. gada 11. septembra uzbrukumā Pasaules tirdzniecības centram] un mēģinājuši kaut ko skaistu no šī briesmīgā notikuma, kas ar viņiem notika, padarīt kaut ko skaistu . Viņi patiešām saprata, ka, lai dziedinātu no skumjām, viņiem ir jābūt cerībai un optimismam un risinājumiem; viņiem bija jābūt pārmaiņām. Es redzēju, ka viņi ieguva šo cerību viens no otra.

Uzreiz es zināju, ka tur būs patiesi interesants stāsts, kaut arī nezināju, kas īsti notiks. No 2002. gada rudens līdz 2008. gada pavasarim es daudz ar viņiem biju kopā. Es devos uz visām sanāksmēm, un viņi man ļāva piekļūt visiem dokumentiem, es devos uz viņu darbībām un demonstrācijām, un tā radās šī grāmata.

Kā aktīvists un žurnālists mani tiešām interesē, kas cilvēkus padara par progresīviem organizatoriem. Kā pēc tāda notikuma kā 11. septembris daži cilvēki var kļūt par imigrācijas aktīvistiem, jo ​​tas, viņuprāt, ir risinājums, bet citi kļūst par darba tiesību un imigrantu tiesību aktīvistiem. Es domāju, ka tieši šo situāciju vadītāji [piemēram, Mamdouh un Saru] palīdz ļaudīm veikt šo pozitīvo pāreju pēc briesmīga notikuma.

*** Mana intervijas ar Rinku Sen otrā puse attiecas uz imigrācijas politiku, un tā būs gaidāmā raksta tēma.