Nedzirdības ietekme uz draugiem un ģimeni

• Maijs 1, 2024

Kad nedzirdība rodas vēlāk dzīvē, ir grūti, tomēr nedzirdības ietekmi izjūt ne tikai tas, kurš ir zaudējis dzirdi, jo bieži cieš ģimenes locekļi un draugi. Bērni bieži kļūst par vecāku ausīm, partneri vai laulātie var nonākt slazdā no vienas un tās pašas izolācijas, un draugiem var būt apgrūtināta palīdzība, kad viņi ne vienmēr vēlas.

Viena jauna dāma, ar kuru es nesen runāju, stāsta, kā viņa uzauga, vērojot, kā viņas māte lēnām kurla. Viņa jutās briesmīgi, jo māte nevarēja piedalīties skolā vai sociālajās funkcijās tā, kā darīja drauga mātes. Bet tajā pašā laikā viņa jutās samulsusi, jo viņas draugi uzskatīja, ka viņas māte ir rupja. Viņa nepārtraukti skaidroja, ka māte vienkārši nedzirdēja viņu runāšanu un nemaz nebija rupjības.

Vecāka kundze pie manis pienāca asarās. Viņa man pastāstīja, cik vientuļa viņa bija savās mājās. Viņa nevarēja braukt un, tā kā viņas vīrs bija dziļi kurls, viņš nekad negribēja pamest māju. Saruna bija kļuvusi vienpusīga. Viņa varēja viņu dzirdēt (viņš runāja skaļi), bet viņai vajadzēja rakstīt piezīmes, un 80 gadu vecumā tas bija pārāk grūti. Pat ja viņi to būtu apsvēruši, nekādā gadījumā neviens no viņiem negribēja iemācīties zīmju valodu.

Bioniskās auss (kohleārā implanta) izgudrotājs Grēms Klarks 1995. gada Reader’s Digest rakstā stāsta par to, kā viņu neērtības dēļ samulsināja gan viņa tēvs, gan viņa dēļ. Tieši tāpēc 10 gadu vecumā viņš deva solījumu, ka “kādu dienu es kļūšu par ārstu un izbeigšu kurlumu”.

Mani ausīs kļuva trīs bērni. Kad viņi beidzot aizgāja no mājām, es pirmo reizi mūžā dzīvoju viens pats, un tad es atklāju, cik daudz viņi man ir sedzuši. Protams, tas notika pakāpeniski, un droši vien viņi to sākotnēji nepamanīja. Viņi atbildēja, ja kāds klauvēja pie durvīm vai zvanīja telefons. Bieži vien viņi pārņēma man telefona zvanu, jo es nedzirdēju. Viņi interpretēja ziņas, norādot uz interesējošām lietām televīzijā, un bieži atkārtoja vārdus, kad cilvēki runāja ar mani, it īpaši veikalos. Viņi piezvanīja un norīkoja ārsta vai zobārsta tikšanās, un dažreiz viņiem bija jānosūta ziņojumi maniem zvanītājiem. Kad mūsu mājā bija izcēlies elektriskais ugunsgrēks, manam dēlam vajadzēja piezvanīt 000, lai ugunsdzēsēju brigāde nonāktu pulksten 1 no rīta.

Tuva draudzene palīdzēja, cik vien varēja. Viņa sazvanījās ar cilvēkiem, lai izskaidrotu manu kurlumu, apstiprinātu tikšanās vai darba intervijas, un viņa un viņas vīrs nekad mani nepameta no viņu sabiedriskajām sapulcēm tikai tāpēc, ka es nedzirdēju.

Darbā man bija vajadzīgs palīgs, kāds, kurš varētu man piezvanīt pa tālruni. Parasti šo uzdevumu uzņēmās reģistratūras darbinieks, kurš bija jauns un nepieredzējis sarežģītu zvanu risināšanā, un bieži vien viņam bija jāveic liela darba slodze.

Mans vīrs, kurš ilgi cieta, atkārtoja sevi tik bieži. Mēs savā starpā izstrādājām vienkāršu zīmju valodu, un viņš iemācījās manas uzmanības piesaistīšanas trikus, mani nemudinot. Viņš atzina, ka es bieži pazudīšu saviesīgos pasākumos, jo es nevarēju piedalīties, jo lūpu lasīšana mani padarīja tik nogurušu pēc apmēram 45 minūšu koncentrēšanās. Viņš ar prieku sniedza slēgtus parakstus televīzijā. Bet visu laiku viņš man sāpināja, jo es biju tik izolēts.

Neviens nekad nesūdzējās, bet es tagad zinu, ka bieži viņi samazināja savas vēlmes vai apmeklēja pasākumus, jo zināja, ka es nevaru aiziet vai negribētu to izbaudīt. Šāda veida atbalsts, kas bieži jāsniedz bērniem vai jauniem pieaugušajiem, rada sava veida stresu. Pastāv apmulsums un atbildības sajūta, kas var ietekmēt viņu sociālo dzīvi. Vēlu iestatītais kurlums ietekmē ikvienu.

Video Instrukcijas: JAUNIETIS, MĀJAS, ĢIMENE / Laura Ķīse, Jānis Krīvēns (Maijs 2024).