Fable trīs mazas peles ietaupījums

• Maijs 17, 2024

Dažreiz stāsts māca labāk nekā raksts. Kāpēc gan neceļot, jo šīs trīs mazās peles apgūst vērtīgu ietaupījumu nodarbību?


Fable trīs mazas peles ietaupījums


Trīs mazas peles dalījās lauku mājā ar zemnieku Braunu un viņa ģimeni. Daudzus gadus dzīve bija bijusi laba. Labības bija bagātīgas, un barības bija daudz. Katru gadu trīs peles labi ēda. Tāpat bija palicis daudz.

No trim pelēm visnozīmīgākais bija Toms, vecākais. Viņa brāļi Džerijs un Sāls pakratīs galvas un izmisumā par viņu.

"Jums nav jātaupa tik daudz, Tom." Viņi teiktu. Katru gadu Toms aizturētu dažus kukurūzas graudus, ko atradis pēc ražas novākšanas. Katru pavasari viņš iestādīs dažus graudus, kad zemnieks Brauns stādīs. Katru rudeni viņš ietaupītu gandrīz visu savu ražu.

Džerijs, otrs vecākais, izglāba arī daļu pārtikas, ko atrada. Viņš nekad neplānoja palielināt savu ražu, bet ietaupīja apmēram pusi no kukurūzas, kas viņam bija. Viņš nevarēja saprast Toma vēlmi strādāt, lai vairāk izaudzētu, bet viņam patika, ja rezervē bija kāda kukurūza.

Sāls, jaunākais no brāļiem, neko neglāba. Vismaz ne gadu no gada. Ja līdz nākamajai ražai viņam paliks pāri, viņš rīkos ballīti. Viņš un viņa viesi apēda visu vecāko kukurūzu un labu jauno daļu.

Visiem brāļiem veicās ļoti labi, līdz gadu laikā visas ražas neizdevās. Bija dīvaina vasara ar vētru un aukstu laiku. Līdz ražas novākšanai visas kultūras tika iznīcinātas. Zemniekam Braunam un viņa ģimenei vajadzēja devu, ko viņi ēda. Tas nozīmēja, ka pelēm nav kukurūzas un drupatas.

Toma raža nebija labāka. Bet viņam bija palicis daudz kukurūzas. Džerijs arī izdarīja. Par laimi, Sal izdarīja arī tāpēc, ka gadu nebija rīkojis savu partiju. Bija daudz skumju peļu, kuras ar nepacietību gaidīja Sal ballīti, lai varētu paēst. Bet Sāls paturēja kukurūzu sev.

Tā ziema bija rupja, bet visas peles izdzīvoja. Dažiem vajadzēja attālināties, lai atrastu ēdienu, bet citi lūdza Tomam un Džerijam kukurūzu. Būdami laipni, viņi izdalīja nedaudz kukurūzas, bet dažus paturēja nākotnei.

Pienāca pavasaris, un visi atkal bija paēduši. Sliktā ziema lielākajai daļai bija tāla atmiņa. Bet Toms atcerējās. Viņu tas satrauca, ka viņa kukurūzas raža pagājušajā gadā nebija raža. Tāpēc viņš nolēma iestādīt arī dažus kviešus. Tas bija labi, ja kvieši tajā pašā gadā bija ļoti labi. Kukurūza atkal ražoja slikti. Šoreiz Toms uzglabāja pēc iespējas vairāk kviešu un kukurūzas.

Vēlreiz viņa brāļi domāja, ka viņš ir ārprātīgs. "Kāpēc doties uz tik lielu darbu?" Viņi teiktu. "Lielā bada bija pirms gadu desmitiem. Tas vairs neatkārtosies."

"Kā ir ar pagājušo ziemu?" Toms teiktu. "Atcerieties, ka?"

"Tā bija kļūda. Tas neatkārtosies." Džerijs un Sāls sacīja. Toms atzīmēja, ka Džerijs turpināja taupīt, kā vienmēr, un Sals netaupīja. Kā vienmēr.

Tad nākamā gada raža tika iznīcināta. Gan kukurūza, gan kvieši. Atkal palīdzēja Toms un Džerijs. Bet tad pienāca īsts bads. Nākamajos gados nekas nepieauga. Toms mēģināja katru gadu, bet ieguvumu neguva. Tā rīkojās zemnieks Brauns.

Līdz šim Salam nebija nekā. Viņš bija devies atpakaļ kopā ar Džeriju. Daudzas, daudzas peles bija atstājušas šo teritoriju, lai meklētu pārtiku citur. Zemnieks Brauns un viņa sieva abi bija devušies strādāt uz veikalu, lai nopelnītu naudu pārtikas iegādei.

Džerijam arī gandrīz nebija naudas. Toms bija palīdzējis daudzām pelēm un arī viņa brāļiem. Viņa veikali tika samazināti, bet viņam joprojām bija pārtika. Džerijs un Sāls ieradās dzīvot pie viņa. Sāls vēlējās, lai viņš būtu ietaupījis, kad vien varēja. Džerijs vēlējās, lai viņš būtu ietaupījis vairāk. Abi vairs nesmējās par Tomu. Par laimi visiem nākamā gada ražas bija labas. Toms, Džerijs un Sols visi strādāja, lai stādītu, novāktu un saglabātu savas ražas. Kas zināja, ko nesīs nākotne?

Stāsta morāle - ietaupiet naudu un ieguldiet lietās, kuras izaugs un atmaksās, piemēram, dividendēs.