Pastmarku krāsu ekspertīzes jautājumi.
Pastmarku kolekcionārs, kura specializācija ir 19. gadsimta ASV pastmarku, stacionāro un pasta vēstures vākšana, turpina domāt par to, kādās krāsās būtu jāparādās autentiskajiem zīmogiem, kurus viņš kolekcionē? Šķiet, ka krāsas atšķiras, tāpēc viņam ir grūti patstāvīgi ekspertizēt šos zīmogus.

Šim kolekcionāram pieder dažādas krāsu rokasgrāmatas, sākot ar lētu un beidzot ar diezgan dārgu. Kolekcionāru vēl vairāk satrauc tas, ka dažādās rokasgrāmatās parādītās krāsas pašas par sevi ir tikpat dažādas, kas viņam nepalīdz pašnovērtēšanas darbos.

Tātad, kā profesionāls pastmarku eksperts nosaka pareizo krāsas zīmogu vai aploksni? Ekspertizatora uzdevums ir izlemt, vai pārbaudāmais spiedogs atbilst vai neatbilst norādītajai krāsai - parasti tas ir norādīts katalogā un, ņemot vērā citu pieredzi. Stingri sakot, eksperts nenozīmē krāsu noteikšanu, izņemot ļoti šaurā nozīmē.

Mēs izmantosim Scott 10 kā krāsu problēmu piemēru. Risinot krāsu jautājumu, jums vispirms jāsecina, ka pārbaudāmais spiedogs patiešām ir nepilnīgs piemērs, nevis 1857. gada piemērs ar nogrieztām perforācijām.

Tālāk jums būs jāapsver fakts, ka oriģinālajiem Scott 10 zīmogiem jābūt no noteiktas plāksnes, bet Scott 11 zīmogiem tika drukāti no dažādām plāksnēm ar atšķirīgām īpašībām. Lai spētu šos zīmogus apzīmēt, tas ir labs sākumpunkts attiecībā uz krāsu, tāpēc būtu ieteicams salīdzināt attiecīgo zīmogu ar zināmajiem piemēriem un ar R. H. Balto enciklopēdiju par Savienoto Valstu pasta pastmarku krāsām.

Šajā darbā ir iekļautas krāsu plāksnes, kas ir zelta standarts krāsu identificēšanai ASV zīmogos. 95 procentos gadījumu atbilde būs skaidra, taču dažreiz ir spiedogi, kad krāsu skaidrībai nav jābūt, jo spiedogs ir mainīts mērķa dēļ vai nejauši. “Nelaimes gadījums” varētu attiekties uz “laika apstākļu pazemināšanos”, tādu ilgstošu saules staru iedarbību vai uz tā izlijušu kafijas krūzi.

Ja zīmogs ir mainīts, tas ir jāatzīmē ekspertizatora darblapā. Un tā kataloga numura noteikšana būs sprieduma zvans. Pastmarkas ekspertu īkšķa noteikums ir tāds, ka zīmogs ir jāidentificē kā vislētākais vai visizplatītākais iespēju klāsts, ja vien eksperts nav pārliecināts par pretējo.

Bet tajos retajos gadījumos, kad zīmogs nav mainīts un krāsa nav skaidra, un arī aplikācija nav skaidra, ekspertam ir jāatsakās no atzinuma, jo parasti standarts ir tāds, ka ekspertizatoram jābūt 100% drošam pēc viņa profesionālā viedokļa.