Ebreju folklora - stāsts
Kad pirms daudziem gadiem es pirmo reizi biju Izraēlā, Jeruzalemes vecpilsētā bija juvelieris, kurš stāstīja stāstu visiem tiem, kas apmeklēja viņa veikalu. Stāsts palika pie manis, jo tas paliek pie visiem, kas to dzird, un kalpo kā atgādinājums, ka dzīve var mainīties vienā mirklī. Stāsts mūs iedvesmo uz pateicību labajos brīžos un sniedz cerību grūtos brīžos.

Mēdz teikt, ka valdniekam Zālamanam bija harmoniska valstība. Daļēji viņa valstība bija tik mierīga, ka tā bija viena kalpa dēļ, kurš vienmēr darīja visu tieši tā, kā viņam tika lūgts. Drīz vien citi kalpi kļuva greizsirdīgi, un harmonija tika izjaukta. Lai atjaunotu mieru savā valstībā, karalis nolēma apmulsināt savu uzticīgo kalpu visu citu priekšā. Viņš sniegtu uzdevumu, kas, protams, liktu viņa kalpam neizdoties.

Karalis Solomons piezvanīja šim kalpotājam un sacīja: “Es vēlētos, lai jūs atrastu man gredzenu, kurš, kad jūs esat laimīgs un jūs to uzliekat, jūs kļūstat skumjš, un kad jūs sakāt un jūs to uzliekat, jūs kļūstat laimīgs. ”
“Nav problēmu”, kalps atbildēja: “Es jums to pēc dažām dienām saņemšu.”
- Nē, nē, nē, - atbildēja Ķēniņš, - Pasā ir pāris nedēļu attālumā. Es vēlētos, lai jūs man to pasniegtu Sederā. ”

Labi. Kalps organizēja meklēšanas grupas - viena devās uz ziemeļiem, viena uz dienvidiem, viena uz austrumiem un viena uz rietumiem. Viņš lika viņiem jautāt ikvienam, ar kuru viņi saskrējās, ja viņi būtu dzirdējuši par šādu gredzenu vai zinātu, kur viņš varētu to dabūt. Nedēļas pagāja, un katra grupa atgriezās ar tukšām rokām - ar absolūti neko.

Kalps sāka rūpīgāk meklēt. Tomēr drīz vien bija dienas pirms Sedera norises. Tomēr viņam nebija gredzena. Tad bija pagājusi viena diena pirms karaļa pasniegšanas ar gredzenu, un viņš joprojām nebija atklājis šādu gredzenu. Kalps kļuva nomākts un apbēdināts. Ko viņš grasījās darīt?

Kalps sāka klejot pa ielām un nonāca Jeruzalemes graustos. Tieši šeit viņš ieraudzīja nelielu juvelierizstrādājumu veikalu. Sākumā viņš gāja garām šim pazemīgajam veikalam, bet - viņš pagriezās atpakaļ un iegāja iekšā. “Ko es varētu zaudēt?” viņš domāja.

Viņš iegāja un izstāstīja juvelierim, ko meklē. "Protams! Protams!" iesaucās juvelieris: "Es varu izgatavot šādu gredzenu." Viņš iegrima nelielā atvilktnē, kas bija piepildīta ar piekariņiem un rokassprādzēm, ķēdēm un plauktiņu. Viņš izvilka gredzenu, uz tā kaut ko iegravēja un nodeva kalpam. Kalps glumīgi to ielika kabatā, pateicās juvelierim un aizgāja no mazā veikala.

Viņam nebija daudz cerību, ka šis mazais gredzens izdarīs to burvju spēku, kuru karalis bija pieprasījis. Ar zemu galvu viņš devās mājās, cerot, ka karalis aizmirsīs viņa lūgumu jau pirms dažām nedēļām.

Pienāca Sedera nakts. Karalis - milzīgs smaids sejā - aicināja kalpu pasniegt gredzenu. Kalps, skumjš un noraidošs, tuvojās ķēniņam. "Vai jūs saņēmāt gredzenu?" - karalis jautāja.
- Es tā ceru, - kalps atbildēja. Kalps nemierīgi pasniedza ķēniņam gredzenu no savas kabatas.

Ķēniņš uzvilka gredzenu, paskatījās uz to un - nekavējoties - plaukstošais smaids sejā tika noslaucīts. Kalps, ieraudzījis ķēniņa mainīgās emocijas, sāka smaidīt. Viņš savu uzdevumu bija sasniedzis! Ķēniņš bija lasījis uz gredzena esošo uzrakstu, kurā bija rakstīts: “Ga’am Zeh Yavor” vai “Arī tas pāries”.

Video Instrukcijas: Latvijas stāsti - folkloras kopas "Traistēni" vadītāja Līga Strēle 19. 11. 2019 (Maijs 2024).