Vardarbība pret bērniem un audžuģimenes aprūpe
2006. gada augusta pirmajā nedēļā audžuvecāku mājās esošajā skapī nomira jauns zēns Marcus Fiesel. Tā vietā, lai mēģinātu izskaidrot, kas, iespējams, noticis, es esmu ievietojis saiti uz vietni, kurā ir sīkāk aprakstīti notikumi, kas noveda pie šī dārgā bērna nāves.

Es atbalstu stingrākas prasības pirms bērna ievietošanas audžuvecāka aprūpē. Es stingri atbalstu likumus, kas nosaka īpašas prasības pirms bērna ievietošanas audžuģimenē, piemēram, kriminālizmeklēšanu un izslēdz faktu, ka vienīgais iemesls, kāpēc persona ir kļuvusi par audžuvecāku, ir viņu ienākumu palielināšana. Turklāt es atbalstu garīgās veselības pārbaudes prasību noteikšanu visiem pieaugušajiem, kuri vēlas kļūt par audžuvecākiem un rūpēties par audžubērnu. Visbeidzot, ir jāpārbauda visi audžuvecāku bioloģisko bērnu uzvedības jautājumi.

Lēmums par bērna ievietošanu audžuģimenē nevar būt saistīts tikai ar to, vai audžuģimenē ir vai nav bērna gultu. Viss bērna ievietošanas audžuģimenē mērķis ir nodrošināt viņu drošību, un tomēr man rodas jautājums, kādas ir prasības audžuvecākiem? Tie var būt skarbi vārdi; man tomēr jājautā, kas notika ar dārgo Markusu Fīzelu, kad viņš bija savu audžuvecāku aprūpē un neizdzīvoja?

Es apzinos, ka audžuģimeņu var būt ļoti daudz, un es iesaku tos cilvēkus, kuri ir droši aprūpējuši bērnus viņu aprūpē. Šis raksts nav par tiem, kas nopietni uztver audžuvecāka lomu. Neattiecas uz tiem, kuri cenšas būt audžuvecāki savas līdzjūtības dēļ un atzīšanas faktam, ka audžubērns viņu īsā mūža laikā ir ticis pietiekami izturēts, nemaz nerunājot par atstāšanu nekompetentu audžuvecāku rokās. Nē, šis raksts ir paredzēts, lai palielinātu izpratni par to, ka ne visi audžuģimenes ir bērna interesēs, kam nepieciešama drošība.

Palīdzot vardarbībā cietušam bērnam, galvenā uzmanība jāpievērš profilaksei. Profilakses jomā mūsu sabiedrībā ir daudz lietu. Dažus es uzskaitīju iepriekš attiecībā uz audžuvecākiem. Es uzskatu, ka visiem bērna dzīvē iesaistītajiem speciālistiem ir jāmeklē profilakses iespējas. Var jautāt, kā šādos gadījumos ir iespējama profilakse. Pirmkārt, visiem iesaistītajiem jāvienojas par bērna ārstēšanas plānu. Pilnībā vajadzētu būt par to, kas ir bērna interesēs. Tiem speciālistiem, kuri ir izveduši bērnu no ģimenes, ir jābūt ārkārtīgi piesardzīgam, ievietojot bērnu blakus, kā arī jābūt izglītotam par iespējamo audžuvecāku uzvedības jautājumiem.

Izglītība ir profilakses atslēga. Ja nav pienācīgas izglītības par šo tēmu, to nevar novērst.

Video Instrukcijas: Salas novada dome lemj vairs nenodrošināt pakalpojumus bāreņiem ģimenes aprūpes centrā “Saulstari” (Aprīlis 2024).