Hartas skolas rakete
Lielākajai daļai cilvēku, kuriem rūp ASV valsts skolu sistēma, nav šaubu, ka kuponu sistēma, kas sifonē nodokļu naudu privātajām skolām, ir slikta ideja.

Kas tas ir

Daudzi no tiem pašiem cilvēkiem tomēr iedomājas, ka hartas skolu izplatīšana ir nekvalitatīvi laba ideja.

Kas tas nav.

Neprātīgā steiga izveidot hartas skolas, kuras finansē no nodokļu naudas, bet kuras pārvalda privāti uzņēmēji, ir skolu reformas iezīme, kas ir tikpat graujoša mūsu valsts skolu sistēmai, kā kuponu sistēma, kas valsts naudu novirza privātajās reliģiskajās skolās un tiešsaistes skolās.

Lai arī dažas hartas skolas ir vēlamas, Betsijas DeVosas un viņas iecerēto hartas skolu izplatība, lai aizstātu parastās valsts skolas, nav čarterskolas, kuras Al Shanker iecerēja 1980. gados.

Albertu Šenkeru, bijušo Amerikas Skolotāju federācijas prezidentu, mūsdienu hartas skolu virzītāji bieži min kā pierādījumu tam, ka valsts skolu skolotāji nedrīkst pret viņiem iebilst. Viņi bieži norāda, ka hartas skolas idejas cēlonis bija Šenkers. Tā nebija, kaut arī viņš atbalstīja ideju, kāda tā sākotnēji tika ierosināta.

Pirmais pedagogs, kurš vārdu "harta" izmantoja, lai atsauktos uz īpaša veida skolu valsts skolu sistēmā, bija Dr Roy Budde, bijušais Masačūsetsas Universitātes izglītības skolas docents Amherstā. Viņš vispirms 70. gados ierosināja terminu “harta”, lai aprakstītu jaunu līgumu slēgšanas kārtību, kas paredzēta, lai atbalstītu novatorisku skolotāju centienus valsts skolu sistēmā.

Šankeram patika Budas ideja un viņš par to uzrakstīja aizrautīgu rakstu, kas piesaistīja Minesotas izglītības reformatoru Džo Natāna un Ted Kolderie uzmanību. Viņi mainīja čartera koncepciju, kā to bija iecerējuši Bude un Šenkers.

Saskaņā ar Budde modeli, hartas bija jāapstiprina skolu rajoniem un jāvada skolotājiem. Skolotāji būtu atbrīvoti no bieži bezjēdzīgajām prasībām, kuras izvirza centrālā biroja administratori. Hartas skolas joprojām būtu neatņemama valsts skolu sastāvdaļa.

Budde ideja bija, ka skolas vada autonomi valsts skolu skolotāji, kuri varētu brīvi ieviest jauninājumus, neiesaistoties administratīvajā birokrātijā. Šie skolotāji joprojām būtu pilntiesīgi valsts skolu darbinieki ar visām tiesībām un privilēģijām.

Nātans un Kolderijs ierosināja modeli, kas atdalīja čartera skolas no vietējās rajona kontroles. Viņu veida hartas skolu pārvaldītu valsts mēroga aģentūras, un tā būtu atvērta ārējiem uzņēmējiem. Patiešām, bija jāveicina konkurence starp hartām un rajoniem. Saskaņā ar šāda veida kārtību hartas skolas varētu nodarbināt skolotājus ar zemākām algām un bez arodbiedrību aizsardzības.

Šāda veida hartas skolas ne tikai varētu maksāt skolotājiem mazāk par algu, bet arī varētu ignorēt daudzus citus noteikumus, tostarp dažus, kas paredzēti bērnu aizsardzībai.

Un, lai arī šī mainītā modeļa nomas skolas finansētu no nodokļu naudas, liela daļa no šīs naudas tiktu iepludināta bezpeļņas pārvaldnieku kabatās.

Dominēja Nātana / Kolderija modelis.

Nodokļu maksātājiem, īpaši skolas vecuma bērnu vecākiem, ir jāatsakās no automātiskās tendences asociēt terminu “hartas skola” ar “izcilību”.

Dažas hartas skolas ir teicami. Daži no tiem ir ļaunprātīgi. Lielākā daļa atrodas kaut kur starp - tāpat kā valsts skolas. Svarīga atšķirība ir tā, ka lielākā daļa amerikāņu bērnu ir atkarīgi no regulārajām valsts skolām, lai iegūtu pamatizglītību. Sabiedrības izglītošana nav prece, kuru pārvalda tirgus spēki. Tā ir sociālā institūcija, kas paredzēta visu tautas bērnu apkalpošanai neatkarīgi no ekonomiskās vai etniskās izcelsmes.

Pelnošās hartas skolas, kas izveidotas tikai kā aizbēgšana no parastās klases, var tikai vājināt valsts skolu sistēmu un radīt lielāku apakšklases līmeni nekā jau pastāv.

Nekritiet par hipe. Hartu skolu sistēma, ko pārvalda valsts gubernatora iecelta direktoru padome, nav sabiedrības izglītības interesēs.


Video Instrukcijas: Izveidots raķetes LVL-1 stends ZINOO Cēsīs (Maijs 2024).