Atkritumu izgāztuves drīz var būt vērtīgs nekustamais īpašums

• Maijs 3, 2024

Atkritumu ieguve (vai, kā mēs šeit sakām, Lielbritānijā, atkritumu raktuvju ieguve), tāpat kā pārējā pasaulē, ir paredzēta kā jauns bagātības avots ASV. Plastmasa ātri kļūst tik vērtīga, ka drīz būs ļoti rentabli izrakt padomus un izgāztuves un izvilkt plastmasu. Citas preces, piemēram, stikla un alumīnija kannas, var izglābt tādā pašā veidā.

ASV jau notiek lielas operācijas, kas gūst pienācīgus ienākumus, izrakot atkritumu poligonus un izdalot vecos atkritumus. Šīs poligoni tiek uzskatīti par pilnīgi neizmantotiem bagātības avotiem. Apvienotās Karalistes valdības dati liecina, ka pēdējos 25 gados poligonos ir nogādāti 200 miljoni tonnu plastmasas. Pašlaik nolietotās plastmasas vērtība ir USD 200 (USD 400) par tonnu. No šiem poligoniem ir jānoraida apmēram 40 miljardi sterliņu mārciņu (80 miljardi dolāru) plastmasas. Pievienojiet tam alumīniju, varu un citus metālus, kas ir izmesti, un peļņas iespējas ir milzīgas.

Ņemiet valsti, kuras izmērs ir ASV, kas ir gandrīz četrdesmit reizes lielāka par Lielbritānijas, un naudas summa, kas jāiegūst no jau izmestās, ir kolosāla.

Plastmasu var pārstrādāt un pārveidot par lokšņu un iepakojumu daudz lētāk nekā padarot tās no jauna, un tas ir arī pluss videi, jo ir mazāk oglekļa izmešu. Šīs plastmasas var arī radīt daudz siltuma, tāpēc tās var būt pievilcīgas kā alternatīvs kurināmā avots. Vēl viens plus faktors ir tas, ka pēc pārstrādājamo atkritumu ieguves būs vairāk vietas apglabāt tādas atkritumu vienības, kuras nevar izmantot atkārtoti.

Pīters Milss, kurš ir Lielbritānijas atkritumu reģenerācijas eksperts, ierosināja, ka plastmasas cena varētu sasniegt tik augstu, ka uzņēmumiem būtu ekonomiski izdevīgāk savākt aptuveni trīs miljonus tonnu plastmasas, kas šobrīd peld Klusajā okeānā.

Tā izklausās kā ļoti laba ideja, jo naftas un citu izejvielu cenas strauji aug, bet ir problēmas. Daži poligoni ir slēgti, lai organiskās vielas varētu sadalīties, un šis process izdala metānu. Dažās ASV un Lielbritānijas daļās šis metāns tiek izmantots kā atjaunojamā enerģija, tāpēc ieguve objektā nebūtu iespējama vismaz 30 gadus, jo aptuveni tas prasa laiku.

Ir arī būtisks drošības faktors, ja nav veikti atbilstoši uzskaites dati un nav iespējams precīzi pateikt, kas šajos poligonos apglabāts. Ķīmiskās vielas, gaistošās atkritumu vielas un pat bioatkritumi var izrādīties bīstami.

Šī ideja izklausās tā, it kā tā reāli ietekmētu degvielas krīzi un vienlaikus palīdzētu mūsu videi. Tas arī būtu ienesīgi, tāpēc ir lielāka iespēja, ka investori ieguldīs naudu šajos projektos. Lai to pareizi sakārtotu, ir nepieciešams daudz pārdomu un rūpīgas plānošanas, jo uzlāde var radīt vairāk problēmu, nekā tas atrisina.