Atceroties pāvesta Jāņa Pāvila zemisko dzīvi, es piedāvāju pārdomāt savu pirmo tikšanos ar Romas bīskapu.

Kad ļaudis pulcējās Svētā Pētera bazilikas priekšā, lai lūgtos par Jāni Pāvilu II, es atcerējos, ka pirmo reizi viņu redzēju. Tajā laikā es nebija katoļu. Mani kulturāli izaudzināja par dienvidu baptistu. Gadus pirms es biju pārdevis savas kristietības identifikāciju vienam no “vispārējiem protestantiem”. Es joprojām meklēju savas garīgās mājas.

Gatavojoties atstāt Vāciju, lai norīkotu darbu ASV, es nolēmu doties grandiozā tūrē pa Itāliju un Grieķiju. Es ierados Romā kopā ar pāris citām amerikāņu sievietēm, kuras es satiku Florencē.

Nejauši mēs ieradāmies dienā, kad pāvests svinēs mise Svētā Pētera laukumā. Tie bija pirmie kopienas svētki vietējam bāreņu namam. Šie bērni saņemtu savu pirmo Komūniju no pāvesta! Mēs nolēmām, ka tas ir pārāk labi, lai paietu garām. Pat es sapratu, ka tas ir reti sastopams cienasts - apmeklēt pāvesta misu, neprasot biļeti!

Ļaujiet man teikt, ka kā protestants es biju sajūsmā par vēlēšanām Kardināls Karols Józefs Vojtila no Polijas. Tas, ka šajā paaugstinātajā amatā tika ievēlēts cilvēks no komunistiskās valsts, bija neticami. Viņš bija cilvēks, kurš cīnījās par garīgo un fizisko brīvību savai tautai.

Karol Wojtyla no sava garīgā ceļojuma sākuma bija daudz riskējis. Viņš bija apmeklējis semināru slepeni. Laikā, kad Polija bija nacistu okupēta, un mācīties priesterību bija pret likumu. Viņš bija arī teātra (intelektuālās brīvības) atbalstītājs. Viņš bija viens no "Rapsodiskā teātra" dibinātājiem. Cilvēka galvas zināšanas neko nedarīja, lai sagatavotu mani cilvēka garīgajām zināšanām.

Tur es sēdēju starp tūkstošiem cilvēku, kurus es nepazinu. Es piedalījos dievkalpojumos, kas nebija manas ticības tradīcijas. Tas notika valodā, kuru es nerunāju.

Tomēr šeit bija garīgs prieks, ko varēja piedzīvot tikai vienkāršā līmenī. No viņa plūda prieks, ka pāvests Jānis Pāvils II bija kopā ar cilvēkiem, ar bērniem, ārā. Viņa mīlestība pārsniedza visas barjeras, kurām to vajadzēja apturēt. Vairāk nekā viņa mīlestība bija Dieva mīlestība. Vairāk nekā viņa mīlestība bija to cilvēku mīlestība, kuri mani apņēma. Tajā brīdī mēs bijām vieni. Mēs bijām viens mierā un priekā, ko Jānis Pāvils pauda savos vārdos un darbībās.

Mana tuvākā tikšanās ar Jāni Pāvilu II
Pāvestu Jāni Pāvilu sauca par katoļu baznīcas rokzvaigzni. Viņa sekotāju skaitā bija viens negaidīti kliedzošs ventilators.

Pievienojiet Google
Pievienot manai Yahoo!

Video Instrukcijas: Jāņa Pāvila II vizītei Latvijā 15 gadi | 2008 (Maijs 2024).