Noderīgie Pompejas koki un krūmi
Arheoloģiskie pētījumi Pompejā notiek jau daudzus gadus, un tik daudz ir uzzināts par augu dzīvi šajā apgabalā laikā, kad kalns bija Mt. Vezuvs izcēlās 79 A.D. Zemāk ir apskatīti daži no šiem noderīgajiem augu sugām.

Dižskābarža koki ir krāšņi. Rieksti ir absolūti garšīgi un ir mani mīļākie starp visiem riekstiem, kaut arī tie bieži ir tārpi. Eļļu iegūst no dižskābarža riekstiem.

Bīķi ir arī vērtīgs augstas kvalitātes koksnes avots. No tā dažreiz gatavo kokogles. Koks dod arī darvu un kreozotu.

Spāņu kastanis ir ļoti vērtīgs koks, jo pēc brīnišķīgajiem riekstiem ir liels pieprasījums. Tie dažreiz tiek grauzdēti un pagatavoti kafijai līdzīgā dzērienā. Šos riekstus var arī pagatavot miltos. Eļļu var iegūt arī no kastaņiem. Kaštainu mizu izmanto miecēšanai, savukārt koksnei tas ir daudz izmantojams.

Dažādie ozolu veidi kalpo daudziem mērķiem. Koks ir ļoti vērtīgs mēbelēm un citiem priekšmetiem. Tas ir arī izgatavots kokoglē un izmantots miecēšanā. Korķa ozols ir korķa avots

Dažu sugu ozolzīles ir ēdamas. Dažos gadījumos tie kalpo arī kā dzīvnieku barība. Arī dažu sugu lapu žultspūšļi ir nozīmīgi, jo tie ir izmantoti miecēšanai.

Bērzi

Bērzi ir viena no visnoderīgākajām koku sugām. Koksne ir pieprasīta daudzām vajadzībām. Kāti tiek izmantoti tiltu būvēšanai un vienkāršu dārza mēbeļu izgatavošanai. Sula no sulas ir kalpojusi kā matu ziede.

Bada laikā daži eiropieši ir ķērušies pie bērza mizas ēšanas. Mizu gatavo arī dažādiem priekšmetiem, piemēram, groziem, jumtu segumiem, paklājiem un kastēm.

Dažu sugu darva tiek izmantota kā ādas pārsējs un kā koka laka. Lapas kalpo kā krāsviela. Vīna darīšanā tiek izmantots augu saknes.

Var izmantot pat kvēpu, kas ticis izmantots krāsā. Eļļu, kas destilēta no koka un mizas, medicīniski izmanto kā antiseptisku līdzekli, kā arī ādas un ķermeņa preparātos