Saraksts un dzīvesveids
Ja jūs dodaties uz tikšanās reizēm, kā es, kas seko gada mēnešiem, jūs jūtaties pilnībā izsmelts no 8. un 9. soļa līdz septembra beigām. Pārsteidzoši, ka neatkarīgi no tā, cik reizes es piedalos sanāksmēs, kurās tiek apspriests kāds solis (un mēs uz vienu soli paņemam veselu mēnesi), es dzirdu kaut ko jaunu vai arī man ir kaut nedaudz epifānijas attiecībā uz manu atveseļošanos. Un tā kā man ir lūgts uzstāties 8. solī šajā svētdienā, es domāju, ka joprojām ir dažas lietas, ko mana augstākā vara vēlas, lai es vai nu izlieku ārā, vai arī paskaidroju kaut ko savā prātībā.

Es jūtu, ka esmu izsmēlis 8. un 9. soli savos rakstos no 8. posma veikšanas līdz visam, ko biju pieredzējis 9. solī; bet, kad viss ir pateikts un izdarīts, man atveseļošanās laikā vienmēr tiek atklāts vairāk, un tas ir tas, ko es vēlos dalīties ar jums.

Kad kāds sāk strādāt, šķiet, ka vairums jaunpienācēju zina un baidās no 4., 5., 8. un 9. posma. Mēs visi zinām, kāpēc viņi ir tik iebiedēti. Viņi prasa uzticību, godīgumu, pazemību, atvērtību, vēlmi un, iespējams, daudz ko citu. Citiem vārdiem sakot, visām tām īpašībām, kuras daudzi no mums neietekmē, kad mēs atveseļojamies. Daudziem no mums 9. solis varētu būt visneērtākais, jo mums tagad jāiet ārpus jebkuras komforta zonas, kuru mēs, iespējams, esam izveidojuši sev, sadarbojoties ar sponsoru, kuru mēs zinām un kuram uzticamies. Bet ko tad, ja mēs varētu veikt 8. darbību, izveidojot visu to personu sarakstu, kurām mēs esam nodarījuši zaudējumus, nezinot, ka 9. solis nozīmēja, ka mums ir jāveic tiešas izmaiņas (kad vien iespējams)?

Protams, tas nav iespējams. Bet padomājiet par brīvību un turpmāko vēlmi pievienot mūsu sarakstam noteiktas personas, kuras mēs citādi varētu justies brīvi. Es domāju, ka lielākajai daļai no mums būtu garāks saraksts, un tas varētu būt pat godīgāks saraksts. Lūdzu, zināt, ka es tagad secinu, ka kāds ar nodomu aizkavē savu 8. darbību sarakstu. Es tikai iesaku: ja mēs domājam “prāta vētras” sagatavot savu sarakstu, zinot, ka tas bija viss, kas mums jebkad bija jādara, es uzskatu, ka saraksts būtu pavisam cits. Iespējams, kad mēs to darīsim, kaut arī mēs varbūt jau esam tikuši līdz soļiem iepriekš, mēs tur varam atrast dažus cilvēkus, kurus mēs pirmo reizi nokavējām. Neatkarīgi no tā, cik garš ir saraksts, mēs atceramies, ka mūsu labojumi var kaitēt nevienam, arī mums pašiem.

Tas mani pieved pie 9. solī izdarītajiem faktiskajiem labojumiem; īpaši “dzīvo groza”. Šī ir otra tēma, kas mani pagājušajā nedēļā skāra kā zibens skrūve. Nē, es nedomāju, ka tā bija garīga pieredze, bet tas tiešām bija vēl viens no šiem skaidrības mirkļiem. Daudziem no mums, varbūt lielākajai daļai no mums, pirmkārt un galvenokārt, bija jāveic labojumi ģimenes locekļiem. Atšķirībā no bijušajiem darba devējiem, draugiem, biznesa kolēģiem un citiem, kuri mūs neredz katru dienu vai kuriem mūsdienās nav nekāda sakara, mēs veicam labojumus, ņemot vērā katru situāciju. Liekas, ka ar mūsu ģimenēm ikdienā mīlētie ļaudis izdara dzīves uzlabojumus. Mums gandrīz ir. Mēs nevaram kompensēt kaitējumu, ko mēs viņiem nodarījām, jo ​​pagātne ir pagātne. Ja vien viņi nelūdz, lai mēs kaut ko izdarītu tieši viņu labā kā daļu no labojumiem, dzīvojošie labojumi parasti ir visnoderīgākie visām iesaistītajām pusēm.

Tas, ko es nesen sapratu, ir tas, ka šos dzīves labojumus, kurus es izdarīju, ir visgrūtāk pagodināt. Kāpēc? Mani joprojām neatbrīvo no daudziem trūkumiem, kas ir daļa no manis. Kad es izdarīju dzīvus grozījumus, es pieņēmu lēmumu mainīt savu izturēšanos. Katru reizi, kad es jūtos dusmīga, kontrolējoša, neapmierināta un strīdīga, es sapratu, ka esmu tikko uzmācījusies savās dzīves korekcijās. Es zinu, ka ilgāk es ceru būt ideāls, bet man nepatīk, ja es pieķeru sevi pie teikšanas vai darīt to, kas man zināms, nav piemērota rīcība. Tās nav lielas lietas. Šīs ir mazas ikdienas lietas, kas neveicina harmonisku dzīvi ģimenē - komentāri, attieksme, izskats (tāds kā nogalināt), kas vienkārši nav nepieciešami.

Tā ir maza lieta, un tas izklausās maznozīmīgi, taču ar šo situāciju daudzi ir sākuši argumentēt. Mans vīrs un es kaut kur braucam, un viņš izmanto pilnīgi citu ceļu, nekā es gribētu. Vai es klusēju? Nē. Man jājautā viņam, kāpēc viņš neiet “manu” ceļu; tas ir vienkāršāk, mazāk satiksmes utt. Arguments rodas tāpēc, ka ne tikai es esmu darījis kaut ko tādu, kas viņu padara traku, bet es uzskatu, ka viņam nevajadzētu būt tik jūtīgam, kad es iesaku “ierosinājumu”. Es domāju, ka jūs to saņemat.

Dzīves uzlabošana patiešām ir tikai lēmums dzīvot kā labam cilvēkam, izturoties pret citiem laipni (Zelta likums), esot labiem pilsoņiem, labiem darbiniekiem, godīgiem, iejūtīgiem un visām pārējām īpašībām, kas tiek piedēvētas pienācīgam cilvēkam. Tad kāpēc tas dažreiz ir tik grūti? Es saprotu, ka tas tiešām nav saistīts ar atkarību, bet gan par piederību cilvēcei. Mums, tikai atkarīgajiem, ir jāsaprot un jāsaprot, kā uzvedas “labs” cilvēces pārstāvis.

Dzīves uzlabošana nav vienreizējs darījums. Katru dienu visu atlikušo dzīvi mums ir iespēja kļūt par cilvēku, kurš mēs vēlamies būt. Mēs to nevaram izdarīt vieni.Katru dienu kontaktējoties ar mūsu augstāko spēku, izmantojot lūgšanas un meditācijas, kā arī katru vakaru veltot laiku mūsu dienas patiesai uzskaitei, palielinās iespējas, ka mēs varēsim izdzīvot savus labumus tā, lai godinātu tos, kurus mīlam un godājam sevi arī mūsu atveseļošanā.

Namaste ”. Lai jūs varētu doties ceļojumā mierā un harmonijā.

Video Instrukcijas: Ogres novada 1. saraksts – GINTS SĪVIŅŠ (#4) (Maijs 2024).