Radīt dzīvi, par kuru mēs sapņojam
Neatkarīgi no tā, vai mēs drīz gribam doties pensijā, mainīt karjeru vai vienkārši vēlēties romantiku savā dzīvē, domas ļoti lielā mērā nosaka apstākļus, kas mūs apņem. Saprotot, ka laiks ir tikai daļa no notikumiem, mēs savas domas varam pārvērst darbībā, veidojot sapni.

Kad mūsu fiziskā vide mūs neatbalsta mūsu vajadzībām piemērotā līmenī, mēs nonākam nenoteiktības posmā. Mēs varam sākt justies slikti, kritizēt citus vai pat rasties kārdinājums sajaukt vēlmi vēlēties kaut ko labāku ar domām, ka tā nekad nav.

Kad mēs domājam par savu datoru un grūtībām, ar kurām mēs saskaramies dīkstāvē, mēs varētu vairāk novērtēt dīkstāves, kuras mēs varam piedzīvot, strādājot ar domām. Ļoti maz caurlaides mēs neizmantojam un neformulējam matērijā. Kad mūsu dzīvē manāmi trūkst tā, ko mēs visvairāk vēlamies, mēs, iespējams, varēsim tuvāk izpētīt, kādus programmēšanas veidus mēs tajā esam iestrādājuši.

Cik reizes mēs esam ieradušies darbā vai mēģinājuši projektēt no mājām, un mūs tieši ietekmē prāts, kāds var būt līdzstrādniekam vai kādam, kas atrodas tālruņa otrā galā. Apņēmīgas un progresīvas pārmaiņas, kas rada drosmi un veltīgumu, saskaroties ar sliktu gribu. No otras puses, kad mēs pieredzam kādu ar pozitīvu enerģiju, mēs esam tikpat motivēti, turpiniet to, ko bijām nolēmuši darīt, ja ne vairāk, radot papildu pozitīvo enerģiju! Ja ārēji var ietekmēt mūsu produktivitāti, domājiet, ko mēs varam darīt sev?

Lai noņemtu negatīvu programmu, mums vispirms tā jāidentificē. Tas var būt viens no mums pašiem vai kāds cits. Mēs varam sākt, sekojot līdzi tam, kad mēs jūtamies visvairāk drosmīgi. Vai tas ir mūsu darbā? Vai tas ir ar konkrētu bērnu, draugu vai finansēm? No šejienes mēs varam tuvāk izpētīt attēlus, kas tūlīt ienāk prātā.

Par sevi es atceros, ka vēlējos mainīt savus finanšu nosacījumus. Šajā vietā es jutos visvairāk drosmīga. Tie attēli, kas man bija pēc divreiz atlaistās naudas, izmantojot manus uzkrājumus un bijušā vīra aizvestos uz tiesu, lai novērstu uzturlīdzekļus, bija drūmi sakot. Es redzēju, kā es iesaiņoju, ko spēju, sēžot uz apmales - zoda rokā, gaidot, kamēr varas iestādes mani ved uz tuvāko bezpajumtnieku patversmi. Skaidrs, ka mēs redzam, ka, kaut arī mana personīgā vide varēja parādīt šo ilūziju, manai produktivitātei nebija nekādas jēgas mainīties.

Kad aizvietojošos attēlus aizstājām ar to, ko vēlamies notikt, mēs jau esam sākuši mainīt programmu, kas mūs aizkavēja, aizstājot ar programmu, kas atvērs durvis.

Kārena Elleise
Gaišredzības redaktors

Video Instrukcijas: Responsible parenting: Create memories, not expectations | Austeja Landsbergiene | TEDxRiga (Aprīlis 2024).