Kļūstot par ateistu pēc smadzeņu bojājumiem

• Maijs 19, 2024

Psiholoģijā pastāv teorija, kas apgalvo, ka mēs visi esam dzimuši kā tukši slāņi, bez idejām vai zināšanām. Paturot to prātā, ja kristietis cieš no Alcheimera slimības, amnēzijas vai cita veida smadzeņu bojājumiem, vai viņi turpina domāt un zināt, ka viņi agrāk ticēja Dievam, vai viņi noraidīs ideju un kļūs par teistu, kas nav teists? Ja jūs esat kristietis un aizmirstat, ka esat tāds, vai jūs joprojām esat glābts? Tas nav precīzs jautājums, kuru apspriedu ar kolēģiem ateistiem, bet tas der diskusijai. Mēs runājām par Alcheimera slimību, un, ja jūs būtu kristietis, vai jūs joprojām atcerētos, ka esat tāds? Vai jūs staigāt pastaigā un sarunāties tā, kā jūs to izdarījāt, kad atcerējāties? Cik tas būtu iesakņojies? Vai tas jūsu prātā būtu iedziļinājies tiktāl, ka tam nebūtu nozīmes? Vai arī jūs atgriezīsities pie tā “tukšā šīfera” jau kopš dzimšanas?

Internetā atradu hipotētisku jautājumu (kuru uzdeva kristietis), kurā viņš būtībā vaicāja, vai viņam ir amnēzija, un aizmirst, ka viņš ir kristietis amnēzijas dēļ, un viņš pārstāja apmeklēt baznīcu un izdarīja grēkus pret Dievu, ja viņš joprojām tikt izglābtam, jo ​​viņš sākotnēji bija pieņēmis Kristu savā sirdī?

Cik skumji, ka viņam pat jāpārdomā šī doma. Tas ir skumji pāris iemeslu dēļ. Pirmkārt, tāpēc, ka mana izpratne par glābšanu nozīmē, ka jūs vienmēr esat glābts, neatkarīgi no tā, ko esat izdarījis pēc tam. Jāatzīst, ka tā var nebūt citu izpratne, un no jautājuma izriet, ka tā nav. Otrkārt, ir skumji, ka viņš par to pietiekami uztraucas, ka zaudēs vietu debesīs, ja tas notiks. Atbildes forumā svārstījās no “jā, jo Dievs saprastu un zinātu, ka tu neesi pats” līdz “es nezinu” līdz “tu būtu atpakaļ savā zīdaiņa vecumā, brīvs no reliģiskas dogmas”. Tāpēc tukšā šīfera atsauce un diskusija ar maniem kolēģiem ateistiem.

Mūsu smadzenes ir elektriski impulsi, un jebkurš smadzeņu bojājums, kas ietekmē mūsu atmiņu kodolu un kas mēs esam, ir personības un mūsu uzskati.