Ksenofobijas ceļvedis angļu valodā - grāmatu apskats

• Maijs 16, 2024

Aizņēmos Ksenofobijas ceļvedis angļu valodai no kolēģa, kurš grāmatu ir izmantojis kā daļu no instrumentu kopuma, lai palīdzētu studentiem, kuri ierodas studēt Lielbritānijā, izprast angļu kultūru. Tā ir īsa grāmata (63 lappuses), kas sadalīta viegli sagremojamās nodaļās par tēmām, sākot no attieksmes un vērtībām līdz pat apsēstībai. Katra nodaļa ir sadalīta vairākās apakšsadaļās, padarot grāmatu vieglu pārlūkošanu.

Ksenofobijas ceļvedis angļu valodai ir viena no grāmatu sērijām, ko izdod Oval Books, apskatot dažādas kultūras un viņu uzskatus, paradumus un tradīcijas. Citas sērijas grāmatas ietver Ksenofobijas ceļvežus amerikāņiem, ungāriem, itāļiem, skotiem un velsiešiem. Grāmatas aizmugurē ir sniegta ksenofobijas definīcija - neracionālas ārzemnieku bailes, iespējams, pamatotas, vienmēr saprotamas. Uz vāka attēla ir ietverti ikoniski angļu attēli - tējas tasīte (ar apakštasei) ziedu kausā, kriketa nūja un bumba, rotaļlietu karavīri sarkanās formas tērpos un bārdas ādas cepures (tradicionālā kleita Gvardes nomaiņai Bekingemas pilī) un, fonā Big Ben un Parlamenta nami.

Manis lasītās grāmatas versija pēdējo reizi tika pārskatīta un atjaunota 2005. gadā. Sākotnējais izdošanas datums bija 1993. gads. Es atradu grāmatas aspektus, kas datēti ar datumu, piemēram, komentāru higiēnas sadaļā, ka dušas kļūst arvien populārākas, taču lielākajā daļā māju pirts joprojām ir visaugstākā. Lielākā daļa angļu cilvēku, kurus es pazīstu, lieto dušas, un viņiem, iespējams, ir vanna.

Grāmatas daļas, piemēram, sadaļa ar nosaukumu man lika rēkt no smiekliem Lūdzu un paldies. Tajā runāts par pateicību un atvainošanos, kas ir būtiska saziņai ar angļu cilvēkiem. Tā patiešām ir angļu sociālā saskarsmes iezīme, kuras dēļ vienkāršas sarunas var notikt pārmērīgi ilgu laiku. Tas ir arī saziņas veids, kā būt, kas dažreiz ir jāmāca cilvēkiem no citām kultūrām - es zinu daudzus cilvēki, kuri ir mācījuši angļu valodu angļu valodā nerunājošiem, kuriem vajadzēja pavadīt laiku, lai izskaidrotu rituālo verbālo manieru nozīmi Anglijā.

Man bija interesanta sadaļa par angļu humoru, kuru ilustrēja joki. Angļu cilvēki patīk smieklīgi, piemēram, joks, kas ilustrē angļu valodas vārdu spēli:

Divi kanibāli ēd klaunu. Viens otram saka: “vai tev tas garšo smieklīgi?”

Šī grāmata ir pilna ar novērojumiem un informāciju, kas bieži ir nesavaldīga. Dažiem lasītājiem (es īpaši domāju, ja tie ir angļi) daži no ierakstiem var šķist aizskaroši - reizēm es atklāju, ka humors man neder, piemēram, sadaļa par Vecākie kurā apgalvots, ka angļi mēdz slēpt vecos radiniekus krēslas mājas, līdzekļi atļauj.

Es ieteiktu šo grāmatu kā labu ātri lasāmu - neuzņemtu par evaņģēliju, ar dažām interesantām atziņām, lielisku kā dāvanu, lai dalītos ar draugu grupu vai izmantotu kā rīku angļu valodas mācīšanai.