Kerija Granta un Alfrēds Hičkoks

• Aprīlis 25, 2024

Pirms viņi sāka profesionāli sadarboties savā starpā, aktieris Kerijs Grants un režisors Alfrēds Hičkoks jau bija labi draugi, un Grants bija viens no pastāvīgajiem vakariņu viesiem slavenā režisora ​​mājā. Tieši pēc Karolē Lombarda uzstājības Hičkoks uz laiku atkāpās no sava slavenā “pagaidu” žanra, lai virzītu romantiski komēdiju ar nosaukumu “Mr. & Smita kundze ”(1941). Gan Hičkoks, gan Lombards gribēja Granta lomu filmā “Dāvids”. Filma būtu bijusi ideāla komēdija “skrūvju bumbiņas” žanra karalim un karalienei, taču tā nebija paredzēts. Grants nevarēja pieņemt lomu citu savu projektu dēļ, tāpēc tika atvēlēts Roberts Montgomerijs. Bet Hičkokam nebūtu ilgi jāgaida, lai strādātu ar Grantu.

Tajā pašā gadā Hičkoks atrada perfektu projektu Granta nodibināšanai - “Aizdomas” (1941). Lomās pretī Granta bija aktrise Džoana Fonteina kā sieva, kas tur aizdomās savu vīru par slepkavību. Bija muļķīgas baumas, ka Grants nepiekrita Hičkoka režisoram un, kad produkcija bija beigusies, solīja nekad vairs nedarboties ar Hičkoku. Bet gaidāmās trīs filmas, kuras Granta radīs kopā ar Hičkoku, izslāpēs baumas.

Nākamais trilleris ar Hičkoku pie stūres bija “Notorious” (1946). Lomās ar Grantu bija viņa dārgie draugi Ingrīda Bergmane un Klods Rains. Kritiķi mīlēja izteikt komplimentus star-power komandai. Lai arī filma tika nominēta diviem Oskariem, neviena no nominācijām nebija ne Grantam, ne Hičkokam, taču “Notorious” nav palicis nepamanīts. Tas ir parādījies vairākos AFI sarakstos, tostarp to “100 labāko trilleru” sarakstā Nr. 38.

1953. gadā Grants apsvēra priekšlaicīgu aiziešanu no amata, bet Hičkoks bija vienīgais režisors, kurš lika viņam pārskatīt savu lēmumu. Kopā viņi sadarbosies vēl pie diviem attēliem - “Noķert zagli” (1955) un “Ziemeļi pa ziemeļrietumiem” (1959). Abas filmas prasīja, lai Grants spēlē varoņus, kuriem bija paredzēts būt vismaz divdesmit gadus jaunākiem. Ar Hičkoka meistarīgo vadību un Granta personisko attieksmi pret Granta viņš varētu dot priekšstatu par to varoņu attēlojumu, kuri nebūtu sasniegti, ja viņus spēlētu jaunāks aktieris.

Visu savu ilgo karjeru gadu laikā Hičkokam vienmēr bija prātā Grants katrai filmai, kurai bija vajadzīgs skaists vadošais vīrs. Burvīgais anglis bija Hičkoka pirmā izvēle lomām: “Dr. Entonijs Edvardess filmā “Spellbound” (1945), “Entonijs Keāns” “Paradīzes lietā” (1947), “Rupert Caldell” “Virvē” (1948), “Mičs Brenners” filmā “Putni” (1963) un saraksts turpinās un turpinās.

Režisors, kurš uzskatīja, ka pret aktieriem jāizturas kā pret liellopiem, bija pārsteigums, kad Hičkoks tika citēts, sakot: “Kerija Granta ir vienīgais aktieris, kuru jebkad esmu mīlējis savā dzīvē.”